Kāda izdilis sieviete netīrā kleitā klusējot skatījās uz vīrieti. Viņš viņai pasniedza monētu un noliecās. Mariana satrūkās. Jau sen neviens pret viņu nebija izturējies ar tādu cieņu, visi it kā bija viņu aizmirsuši. Un arī viņai sāka šķist, ka pagātne ir pasaka. Vai tiešām viņa ēda no zelta šķīvjiem? Nēsāja greznus rotājumus, un viņu sauca par „Jūsu Augstību”? Jā, viss izkliedējās kā dūmi. Tagad viņa ir bezpajumtniece karaliene.
Jau trīs gadus viņai nebija sava mājokļa. Jaunais Spānijas karalis, šis augstprātīgais francūzis, vienkārši izmeta viņu no pils. Lai gan vīrs bija par viņu parūpējies, atstājis testamentu un diezgan dāsnu uzturlīdzekļu summu, Filips V. kategoriski atteicās izmaksāt pat visniecīgāko summu. Nedaudz pāri trīsdesmit gadiem šai sievietei nācās sākt dzīvi no jauna, bet viņai tam nebija ne spēka, ne iespēju! Un kur gan tās varētu rasties viņas stāvoklī?Konsultācijas sievietēm
Vecas kleitas, nolietoti kurpes, ne graša kabatā. Taču Mariana taču bija Spānijas karaliene!
Viņa piedzima 1667. gada 28. oktobrī un bija Pfalcas kurfirsta ģimenes divpadsmitā atvase. Viņas bērnība pagāja skaistajā Neiburgas pie Donavas pilī, kur katram bērnam bija sava gaiša istaba.
— Mīļā, mīļā Mariandel! — maigi teica māte. Viņa dievināja šo meiteni un uzskatīja viņu par skaistāko no visām.
Sarkanīgi mati vijās lokās un krāšņi krāšņojās uz Mariannas pleciem. Kāds skaists bija viņas porcelāna bālais ādas tonis! Tieši šādas meitenes apdziedāja 17. gadsimta dzejnieki, tieši tās gleznoja mākslinieki savos portretos. Lai tikai tie noteikti cirtainie mati un šis burvīgais sejas tonis!
Meiteņu audzināšanu no Pfalcas uzņēmās guvernante fon Klau – laipna, bet ne pārāk gudra sieviete. Viņa nevarēja daudz ko pastāstīt, taču par to atlīdzināja, ieaudzinot princesēm dievbijību un pakļāvību.Vīriešu gadžeti
— Mīksti kā vasks! – viņa atkārtoja.
Tas nozīmēja, ka meitenēm bija bez iebildumiem jāpaklausa un jāizpilda viss, kas tām tika pavēlēts. Tad viņu vērtība laulību tirgū uzreiz pieaugtu. Galu galā vecākā no viņām jau bija kļuvusi par Svētās Romas impērijas imperatori!Ģimene
Šis brīdis izšķīra Marianas likteni. Kad nomira Spānijas karaļa pirmā sieva, viņam no Vīnes, kā radiniekiem pienākas, ieteica pievērst uzmanību Pfalzam. Esot teikuši, ka tur meiteņu ir pilns, viena labāka par otru. Karlos II apsolīja to apsvērt, un 1689. gada augustā notika laulības ar pilnvarotā starpniecību.
Visi apsveica Marianu. Ieradās arī māsa ar vīru, imperatoru. Eleonora apskāva meiteni un pārliecināja viņu, ka Madridē viņa atradīs laimi.
— Bet viņš taču… — Marianna teica, bailīgi skatīdamās apkārt. — Šķiet, nav skaists?
Eleonora sasprindzināja lūpas.
— Mīksti kā vasks! — viņa citēja guvernanti fon Klou.
Jaunā karaliene uz Spāniju nonāca ne uzreiz. Tikai nākamā gada maijā viņu atveda uz Valjadolidu un iepazīstināja ar vīru. Jā, viņš bija atbaidoši neglīts – klibs, ar grūtībām runāja, ejot vienmēr atbalstījās uz spieķi (apgalvoja, ka bez tā viņš nevar pat stāvēt)… Mariana noliecās, bet iekšēji viss saspringa. Un Karloss… svinībās, kas tika rīkotas par godu „īstajām” kāzām, viņu vairāk interesēja kūkas nekā sieva.Konsultācijas sievietēm
Pēc vakariņām viņš pie viņas neatnāca. Un vispār nekad neatnāca. Mariana savās istabās palika viena pati.