Pāris bija ceļā uz drauga kāzām. Pa ceļam sākās sniegputenis. Bija grūti kaut ko saskatīt. Kirils apturēja automašīnu. – “Sniegputenis! Redzi?” Katja kliedza. Tā bija neliela mājiņa. Pāris iebrauca gaismā. Izkāpjot no automašīnas, viņi, turoties rokās, gāja gar žogu. Kirils pieklauvēja pie durvīm. – “Kas tur ir?” “Mēs esam apmaldījušies,” Kirils iesaucās. Durvis atvēra neliels vecs vīrietis.
– “Mums jāpārgaida sniegputenis,” piebilda Kirils. -Ieejiet iekšā. Mājā bija liela veca krāsns, garš galds, divi krēsli un dzelzs gulta. Nekas cits mājā nebija. – “Vai ciematā vēl kāds dzīvo?” jautāja Katja. – “Mani draugi visi ir miruši, un šeit nav neviena jauna cilvēka. -Vai līdz pilsētai ir tālu?” jautāja Kyrylo.
– “Jums ir jāatgriežas. No ciemata uz pilsētu nav ceļa. Viņi dzēra tēju no dzelzs krūzēm un devās gulēt. Kirils bija gandrīz aizmidzis, un Katja sāka viņu modināt: “Kirils, kāds ir šeit. Mājā bija tumšs. Kirils neko nevarēja saskatīt.” “Atgriezies atpakaļ miegā. Tas ir kaķis. Pāris pamodās agri no rīta. Durvis mazliet aizskrēja, un vectēvs ienāca ar malku.
Brokastu laikā Kirils pajautāja vecajam, vai viņam ir kaķis. – “Nē, man nav kaķa. Vai tas ir čīkstēšana? Mana sieva nomira pirms diviem gadiem. Kopš tās dienas viņa reizēm nāk pie manis.” Katja un Kirils skatījās viens uz otru, nesaprazdami, kas notiek. Pēc brokastīm viņi devās attīrīt mašīnu no sniega.
Un tad vecais vīrs parādīja viņiem ceļu: “Brauciet pa ceļu, tad cauri mežam. Pirms pagrieziena redzēsiet norādes zīmi. Nepalaidiet to garām. Pa ceļam atpakaļ atnesiet man maizi un cukuru. Ja nenesīsiet, neuztraucieties, es neapvainojos. Māja jau bija aiz muguras. -Eh. Kopš vecmāmiņas nāves es par viņu neesmu pat sapņojusi, – sacīja Katja. Kāzas bija beigušās, un viņi bija ceļā atpakaļ. Viņi paņēma līdzi maizi un cukuru, kā bija solījuši, lai vecajam vīram sagādātu cienastu.
Viņi ilgi meklēja vecā vīra ciematu, bet tā arī neatrada. – “Mums tas viss droši vien bija sapņojies,” sacīja meitene. – “Varbūt. Bet kā gan mums ar tevi varēja būt viens un tas pats sapnis? Vecais vīrs ir dzīvs.” – Es domāju, ka vecais vīrs un viņa sieva nevēlas, lai būtu liecinieki. Tāpēc viņi no mums slēpās.
