Man ir 58 gadi. Jau 8 gadus dzīvoju viena. Manam dēlam ir sava ģimene, bet viņš mani bieži apmeklē. Pirms 8 gadiem vīrs mani pameta, lai dotos pie citas, jaunākas sievietes. Es no vientulības kļuvu traka. Man bija draugi, bet jūs taču zināt, ka draugi nav tas, ko gribas lietainā, omulīgā dienā, sēžot uz dīvāna un skatoties seriālu.
Tāpēc es nolēmu mēģināt atrast savu laimi internetā. Es zināju, ka ir daudz iepazīšanās vietņu. Un es esmu skaista sieviete – bieži apmeklēju salonus, rūpējos par sevi, pāris reizes nedēļā ieslēdzu mūziku un sāku vingrot.
“Kāpēc gan to neizmēģināt?” nodomāju, un atradu tīmekļa vietni – viss bija skaidrs, viegli saprotams, tur bija daudz cilvēku, un visi izskatījās normāli. Pēc nedēļas es sarunāju randiņu ar savu pirmo vīrieti. Mēs vienojāmies tikties parkā pie manas mājas.
Tur vienmēr bija mierīgi, saulaini, un viss, kas man bija vajadzīgs. Es gaidīju Fedīru uz soliņa. Viņš bija nokavējis 10 minūtes, bet es biju dusmīga. Es dzīvoju netālu no viņa, un viņš bija atbraucis no otras pilsētas puses, varbūt bija sastrēgumi… Īsāk sakot, viņš man nepatika no pirmā acu uzmetiena.
Tīmekļa vietnē bija ļoti maz informācijas par viņu. Tikai pāris fotogrāfijas, un tas bija viss. Šeit viņš bija ieradies treniņtērpā un sandalēs. Par laimi, zem sandalēm viņš nebija uzvilcis zeķes… Viņš smirdēja kā dūmaka. Viņš lamājās katru otro vārdu, mums nebija kopīgu interešu un sarunu tematu. Mēs ātri izšķīrāmies.
Es nezaudēju cerību. Vēl viens vīrietis man uzrakstīja. Viņš bija divus gadus jaunāks, bet tad es atcerējos vārdus “Mīlestība ir visu vecumu”. Es piekritu doties ar viņu pusdienās uz restorānu. Viņš atnāca laikā. Viņš izskatījās pieklājīgs. Viņam bija pieticīgs uzvalks un ādas kurpes.
Mēs apsēdāmies pie galda, viss bija kārtībā, līdz pie mums pienāca viesmīlis. Mans kungs runāja ar viesmīli tā, it kā viņš būtu kalpone. Man tas, protams, nepatika, bet es cerēju, ka viņš to labos, runājot ar mani. Mūsu pasūtījums kavējās. Tas kavējās tikai par minūti, bet tomēr… Mihails sāka drūzmēties.
Viņš piecēlās un devās uz virtuvi, lai noskaidrotu, kas noticis. Tiklīdz viņš aizgāja, viņam piezvanīja. Viņa telefons bija man priekšā, un es ar vienu aci ieskatījos ekrānā. Manu uzmanību uzreiz piesaistīja vārds “Sieviete”. Es par to pat nedomāju. Es piecēlos, uzvilku mēteli un atgriezos mājās. Pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem es vairs neaizgāju uz šīm vietām. Ziniet, man pašam labi klājas.
