Vecmāmiņa Marīna skaitīja stundas: drīz ieradīsies viņas dēls un līdzi atvedīs mazdēlu Jegrušku. Sākumā šīs vizītes bija uz dažām stundām, bet drīz vien tās ilga visu nedēļas nogali. Vectēvs Jegoruško šajā reizē pārvērta savas brīvdienas par rituālu: viņš skraidīja pa veikaliem, pirka pārtiku, dāvanas un autiņbiksītes.
Pāris ilgi gaidīja savu mazdēlu. Tā kā nebija ko darīt, vectēvs nolēma parādīt sievai, ko bija pagatavojis mazmeitai: – “Skaties, vecmāmiņa, es nopirku Jegorkai šortiņus. Vecmāmiņa? Kāda viņa ir vecmāmiņa? Zēni ieradās septiņos vakarā. Resnais zēns, gandrīz trīs gadus vecais, bija veiklāks un aktīvāks par visiem saviem vienaudžiem.
Taču, kad viņai piedzima zēns, Marina kļuva par citu cilvēku. Viņa jau sen bija mēģinājusi iejusties vecmāmiņas lomā, taču nebija domājusi, ka šis laiks pienāks tik drīz. Katru reizi, kad mājās atveda mazdēlu, Marina skraidīja pa virtuvi, gatavoja, mazgāja un tīrīja. Īsāk sakot, viņa darīja visu iespējamo, lai pēc iespējas mazāk būtu kopā ar zēnu.
Kad tika paaugstināts pensionēšanās vecums, visas komandas sievietes bija sašutušas. Marina vien priecājās, ka viņai nebūs tik bieži jāsēž kopā ar mazdēlu. Bet Marinas dēls pat pierunāja viņu pamest darbu, lai viņš varētu sākt auklēt mazdēlu pirms pensionēšanās. Taču Marina negribēja kļūt par vecmāmiņu.
Kādu dienu, kad, pastaigājoties ar mazdēlu, rotaļu laukumā viņu satika draugs, viņi sāka runāt: “Klausies, draugs. Mani kolēģi te teica, ka tu negribi doties pensijā. Vai tas ir tava mazdēla dēļ, vai kā? Es vienkārši negribu. Man ir jānodod sava pieredze jaunākajām paaudzēm, un es esmu saņēmusi prēmiju. Un, runājot par bērnu, lai viņi viņu audzina, kā paši vēlas.
Vai jūs negribat atcerēties savu jaunību?” – “Kādu jaunību?” – “Mana vecmāmiņa, mana māte, tā audzināja manu dēlu. Mums bija grūti: mēs ar vīru visu laiku mācījāmies un strādājām. Savu bērnu guldzināt liku tikai pāris reižu. Un, kad es tiešām mēģināju kaut ko darīt, mamma mani atgrūda, sakot: “Atmet to, krivulīt, tu neko nevari. Tad mans draugs visu saprata. Tajā brīdī viņa pārstāja nosodīt Marinu un nolēma, ka reizēm palīdzēs saviem mazbērniem. Katrai sievietei pašai ir jāiziet cauri mātes gaitām.
