Man, trīspadsmitgadīgai meitenei, vecāku šķiršanās radīja lielu stresu. Es mīlēju savu tēvu un māti, biju pārliecināta, ka viņi mīlēja viens otru. Un tad pēkšņi… Kad man bija piecpadsmit gadu, māte atveda uz mūsu māju jaunu vīrieti. Viņš bija ļoti laipns pret mani un manu jaunāko brāli.
Viņš gribēja kļūt par mūsu draugu, pēc mūsu lūguma pirka mums, bērniem, dāvanas, veda mūs uz vasarnīcu un pie jūras, ļoti mīlēja manu māti. Viņam izdevās sadraudzēties ar manu brāli. Bet ar mani tas neizdevās. Es joprojām turēju aizvainojumu pret tēvu, kurš mūs bija nodevis.
Mans brālis kļuva par karavīru. Viņš kalpo saskaņā ar līgumu tālu no mums. Mana māte un patēvs man atstāja dzīvokli un pārcēlās uz viņa māju ciematā. Es viņus neapmeklēju. Pie manis nāca tikai māte. Pamāte sūtīja viņai dāvanas. Es apprecējos, man piedzima meita, bet drīz vien ar viņu izšķīros.
Kad meitenei palika pieci gadi, mana māte nomira. Divus mēnešus vēlāk viņas patēvs nomira. Viņu nogādāja slimnīcā, un pēc mēnesi ilgas ārstēšanās viņu izrakstīja ar ieteikumu par mājas aprūpi. Tieši tad es pirmo reizi ierados viņu apciemot viņa ciematā. Es devos ar nodomu nolīgt viņam medmāsu. Bet, kad es ieraudzīju apstākļus…
Kā tur dzīvoja jūsu māte? Tas bija deviņpadsmitais gadsimts. Malkas apkure, ūdens no akas, labierīcības pagalmā. Kā pilsētniece es nevarēju saprast, kā kāds varēja dzīvot šādos apstākļos. Un vēl jo vairāk – kā varēja rūpēties par dzīvnieku, kurš ir pieķerts pie gultas.
Es nodomāju, ka varbūt būtu labāk ievietot tēvu pansionātā. Es par to pastāstīju patēvam. Kad viņš mani ieraudzīja, viņš iedegās. Viņš droši vien domāja, ka es esmu atnācis viņu aizvest pie sevis. Bet, kad es runāju par patversmi, viņš kļuva drūms un nelabprāt atbildēja.
Un tagad es esmu lēmuma priekšā – vai man viņu sūtīt uz patversmi? Bet tad mani mocīs vainas apziņa. Galu galā viņš bija tik laipns pret mani un manu brāli. Vai arī man viņu ņemt pie sevis mājās? Bet mans patēvs man ir pilnīgi svešs cilvēks. Un man ir maza meitiņa, kurai ir nepieciešama cieša uzmanība. Es nezinu, ko darīt.
