Ierīce nedarbojas pareizi. Pēc motora iedarbināšanas mašīna nebrauc no vietas. Nurlan roldi katty ustap, zuregi auzyna tygylyp otyrdy. Kasyn da otyrgan Amir zhay gana tynystap uyqta zatyryr. Auzy kurgap, beti bozarip ketken. Zhol boyy Nurlan bir ghana oimen jurdi: „Umit bolsa – tek osy”.
Akry әлгі әйелдер aytqan auylga da zhett. Mežā atskanēja putnu dziesmas, un vecās mājas izskatījās pamestas. Viena māja bija klāta ar salmu jumtu, un tās sienas bija pārklātas ar mālu. Uz ieejas durvīm bija uzraksts „Maria әже”. No iekšpuses dzirdējās smiekli un kņada.
Nurlan uzlēca, satvēra izbēgušo un nometa uz zemes.
Viņš izgāja no istabas. No sirds plūda asaras, kas ritēja pa vaigiem, un acis bija pilnas asarām.
— Keldinder me, — teica žajs. — Senderdi kuti otyr edim. Kiringer.
Уй ішіндегі жылулық пен тыныштық Нұрланның бойындағы үрейді аз да болса сейілтті. Viņu rokās bija svaigi maizītes, bet uz galda stāvēja bļodas ar pienu un sviestu. Мария әже Әмірді төсекке жатқызды да, Нұрланды ас үйге шақырды.
— Шай іш. Жол ауыр болған шығар. Айт, бәрін.
Nurlan teica, ka viss ir kārtībā. Amiras diagnoze, viņas mātes stāvoklis, cerību trūkums uz izveseļošanos. Marija bija ļoti skumja. Beidzot viņa teica:
— Es nevaru gaidīt, — viņa teica. — Es gaidīšu tevi. Tu būsi pie manis, kad piedzims bērns — tas bija ļoti svarīgi.
No tā dienas tas sākās. Trīs dienas pagāja ātri. Archa un es pagatavojām vakariņas. Žusan pagatavoja orau. Dzīve ir vannā. Manā sirdī sākās
Keterinde Maria әже үлкен dorba berdi. Ішінде кепкен шөптер, арнайы жазылған ем рецептісі бар дәптер және кішкене бойтұмар салынған.
— Tas ir Amir, — viņš teica. — Lai tas viņam palīdz.
Kad es atgriezos mājās, Nurlan sāka no jauna. Viņš bija ļoti noguris. Viņš izvilka vecās lietas. Viņš izvilka rokas, jaunas aizkari, jaunas grāmatas. Amir izkārtoja fotogrāfijas uz galda, un telpas vidū stāvēja galds.
Szej – kündegi dästürge ajnaldy. Keshki ertegi de. Bala kulumdep, birtindep mektepke daýnadal bastady. Muğalim aptá saýyn uyge kelip, ony oqytaty.
Pagāja divi mēneši, bet viņš neatgriezās. Mēs bijām ļoti noraizējušies.
Нурлан Мария әжеге хат жазды:
«Курметти Мария әже,
Амир куледи. Таңертең өзі тұрып шай дайындауға көмектеседі. Дәрігерлер ештеңе түсінбей отыр. Biraq men bilem: bul – tek shoptin gan emes, jylulyk pen shynay kamkorlyktin natizesi. Sizge myng algy. Bizge umit syiladyngiz.»
Birneshe künnen son žauap keldi:
«Ardaqty Nurlan,
Keide gazayip degenimiz – ketpei qalgan adam. Nav jēgas uztraukties. Dzīvo tālāk. Lai tava dzīve ir laimīga. Ja kādreiz atgriezīsies, es gaidīšu tevi.
Ailar otė berdi. Amir mektepke kajta orald. Nurlan uyden jumys istep, şöp osirip, balasyna әr kuni żanga shay azirlep otyrdy. Dienas ir jaunas – jauns sākums. Dienas ir īstas – īsta dzīve.
Keshkisin, shayyn ustap, Nurlan balkonaga shygyp zhuldyzdara karady. Beidzot pienāca dienas, kad varēja iziet ārā. Bet tur nebija neviena. Bija klusi un mierīgi.
Kādu dienu Amir atnāca un jautāja
